Meža inventarizācijas izgatavošana un citi pakalpojumi
1.Sertificēta taksatora inventarizācijas pakalpojumi:
· meža inventarizācijas izgatavošana;
· mežaudzes vērtības novērtēšana;
· cirsmu visas nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana;
· īpašuma robežu ,kā arī robežu stabiņu ierīkošana un atjaunošana;
· bezmaksas konsultācijas meža apsaimniekošanas labākai izvēlei.
2.Cirsmu iepirkšana. Nopirksim cirsmas jebkurā vietā visā Latvijā, veicot pilnīgu priekšapmaksu vēl pirms darbu uzsākšanas mežā.
3.Cirsmu stigošanas pakalpojumi ir darbu veids, kurā ietilpst cirsmu kopējā apskate,cirsmu norobežojošo vizūru izciršana atdalei no pārējās mežaudzes un skiču izgatavošana.
4. Veicam ari pilnu cirsmu dastošanu, lai mežaudzes saimnieks varētu uzzināt koksnes daudzumu cirsmā, kas ir pamats cirsmas tirgus cenas vai aprēķina noteikšanai.
5.Jaunaudžu kopšanas veikšanas pakalpojumi. Tas ir meža kopšanas veids mežaudzēs, kur sastādīti, iesēti vai dabiski atjaunojušies koki, kuras nodoms ir veicināt konkrētiem mežaudzes augšanas apstākļiem vislabāk piemērotu koku sugu tālāko attīstību.
Kopšana palielina nākotnes meža ražību un palikušo kociņu vērtību, kas lielā mērā būs atkarīga arī no stādu vai sēklu īpašībām. Sevišķi svarīga ir atbilstošu stādu izvēle, kas ievērojami ietekmēs nākotne augošo koku krājas pieaugumu, kā arī pašu stumbru kvalitāti.
Pareizi kopjot koku jaunaudzes, atstātajiem kociņiem ievērojami palielināsies augšanas apstākļi, tādā veidā samazināsies kopējais mežaudzes augšanass cikla ilgums – vēlamo rezultātu iegūstot apmēram par 10-20 gadiem ātrākā laika posmā.
Savlaicīgi veicot jaunaudžu kopšanu, tiek nodrošināta mežaudzei piemērotas koku sugas kā ari atbilstošs koku skaits uz viena hektāra.
6.Meža jaunaudzes stādīšana ir jauna meža stādīšana ar noteiktu domu tālāk atkal izmantot mežaudzes zemi lietderīgi, vai arī paplašinot mežu, tādā veidā veicinot meža dabisko atjaunošanos.
Jauna meža stādīšana ir visbiežāk Latvijā izmantotā mežaudzes atjaunošanas metode. Viņu iespējams izmantot daudziem mežaudzes augšanas apstākļu tipiem.
Pareizi noteikta un ar rūpīgumu veikta stādīšana ir droša mežaudzes atjaunošanas metode, kas koku stādiem garantē vislabākos augšanas apstākļus.
Meža ziņas
Mežsaimniecība un svarīgākie apzīmējumi
Meža definīcija
Mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais koku masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz četrus sešus metrus un kuru pašreizējā vai esošā vainaga platība ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības.
Meža zeme
Meža zeme ir tāda zeme, kur ir mežs, zeme zem meža struktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie mitrie klajumi, lauces un tam pienākošie purvi.
Meža apaugusī platība
Viena daļa no meža platības.Tajā nevar ietilpt platības, kurās jau neaug mežs (izcirtumi, iznīkušas audzes, sabojātas audzes), kā arī meža izveidotas kultūras (paša apmežotas platības, kuras joprojām nav iekļautas meža apklātās platībās).
Jaunaudze skaitās
Skuju koku audzes, ošu un ozolu koksne līdz 40 gadu vecumam, baltalkšņu audze līdz 10 gadu robežas vecumam,kā arī visu pārējo koku sugu audzes — līdz 20 gadu robežas vecumam.
Mežaudze nozīmē
Mežs ar vienlīdzīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugas kultūras sastāvu un vecumu.
Kopējā mežaudzes krāja
Augošu koku masa mežaudzes mežā, izteikta kubikmetros.
Mežaudzes vecums tiek izteikts
Mežaudzes valdošās koku sugas koku esošais vecums. Ja koku sugas koki valdošajā mežaudzē ir dažāda vecuma, tad šo mežaudzes vecumu nosaka pēc to koku kopējā bioloģiskā vecuma, kurai ir lielākā un noteicošā koksnes krāja.
Vidējā vecuma audze
Vidēja vecuma audze tiek atzīta — viena no piecām mežaudzes vecumgrupām.Vidēja vecuma audze skaitās audze no jaunaudzes vecuma beigu daļas līdz briestaudzes vecuma sākuma daļai. Vidēja vecuma mežaudzes atstarpi nosaka koku suga un ciršanas vecums.
Briestaudze
Briestaudze ir mežaudze, kas sasniegusi attiecīgu vecuma klasi, kuras augstākā robeža skaitās jau ciršanas noteikts vecums.
Pāraugusi audze skaitās
Pāraugusi audze skaitās mežaudze, kuras valdošās koku sugas vecums sākas ar trešās pakāpes vecuma klasi tikai pēc tam, kad sasniegts atļautais ciršanas vecums.
Pieaugusi audze skaitās
Pieaugusi audze ir tāda audze, kuras valdošās koku sugas vecums atbilst cirtmetam vai vienai vecuma klasei augstākai virs cirtmeta.Cirtmets ir tās vecuma klases noteiktais laika intervāls, kura zemākā robeža ir pieņemtais likumdošanā ciršanas vecums.
Meža atjaunošanas pasākumi
Pasākumu kopums attiecīgajas mežaudzes atjaunošanai nozīmētās meža platībās, kurās pēc cirtes vai citu noteicošu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par noteikto kritisko šķērslaukumu.
Meža sēšananas pasākumi un stādīšanas izpilde, kā arī dabiskās atjaunošanās mērķtiecīga veicināšana meža zemē.
Koksnes izciršana
Koksnes izciršana raksturo mežaudzes kokmateriālu sagatavošanu galvenajā kā arī starpcirtē.
Cirtes (paveidi)
1.Galvenā cirte ir ciršanas veids mežaudzes koksnes nociršanai vienā paņēmienā vai vairākos piegājienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra atļautās sasniegšanas.
2.Kailcirte ir galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti noteiktā laika posmā no tās uzsākšanas brīža, mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tādā apmērā, ka tas kļūst mazāks par noteikto kritisko šķērslaukumu.
3.Kopšanas cirte ir cirtes veids mežaudzes sastāva un atliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu kvalitātes uzlabošanai.
4.Rekonstruktīvā cirte ir cirtes paveids nekvalitatīvas mežaudzes nociršanai vienlaidus vai arī izlases paveidā.
5.Sanitārā kailcirte ir tāds cirtes veids, ar kuras palīdzību var novākt kaitēkļu bojājumus, slimīgus kokus, meža dzīvnieku, bojātu (ūdens, vēja, uguns utt.) faktoru dēļ augtspēju jau zaudējušās mezaudzes.
6.Sanitārā izlases cirte ir tāda veida cirte, ar kuras palīdzību no audzes jāatbrīvo atsevišķus vēja gāztos vai lauztos, nokaltušos, kaitēkļu bojātos, slimību inficētos un citu iemeslu dēļ sabojātos kokus, kuriem zudusi tālākā augtspēja.
7.Cita cirte ir tāds cirtes veids, ko izmanto, ja piemēram cirte, nepieciešama meža infrastruktūras uzlabošanas un robežas stigu izveidei un uzturēšanai, bīstamo koku aizvākšanai, dabas vērtību tālākai saglabāšanai.
8.Izlases cirtes ta saucamais pēdējais paņēmiens ir tās pašas galvenās cirtes veids, ar kuru mežaudzi nocērt tāpat vairākos piegājienos. Minimālais starplaiks starp piegājieniem ir noteikts ir 5 gadi. Veicot izlases cirtes pēdējo paņēmienu, mežaudze krāja tiek atļauta nocirst visā pilnībā.
Ciršu krāja nozīmē
Koksnes mežaudzes krāja attiecīgajā cirtes paveidā.
Meža bojājums skaitās
Kad mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums iestājas kaitēkļu,citu slimību,kā arī dzīvnieku, cilvēku nodarītu, vēja, sniega, uguns un tādu citu notikumu iedarbības dēļ.
Meža ieaudzēšana
Pasākumu kopums meža koku ieaudzēšanai tīrā zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav vēl reģistrēts kā meža audze.
Aizsargājamo ainavu apvidi tiek apzīmēti
Tādas teritorijas, kas izceļas ar daudzveidīgu ainavu un īpašu skaistumu noteiktā apvidū. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt Latvijai raksturīgo esošo kultūrvidi un tās ainavu tās esošajā daudzveidībā, kā arī sniegt nodrošinājumu sabiedrības atpūtas mērķiem un tūrismam piemērotas vides tālākai saglabāšanai un dabu saudzējošu metožu pielietošanai. Latvijā ir 10 aizsargājamo ainavu apvidi.
Dabas liegumi
Cilvēku darbības ļoti mazā veidā pārveidotas vai dažādā attīstības pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamas savvaļas augu un dzīvnieku sugu sugas kā ari īpaši aizsargājamos biotopa veidus. Latvijā pavisam ir noteikti pēc likumdošanas 260 dabas liegumu teritorijas.
Dabas parki apzīmē
Tāda veida teritorijas, kuras pārstāv noteikta veida apvidus dabas un Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības, kuras ir piemērotas tieši sabiedrības atpūtai,tālākai izglītošanai un audzināšanai. Latvijā ir skaitās oficiāli 42 dabas parki, no kuriem paši zināmākie ir Engures ezera dabas parks,kā arī slavenais Tērvetes dabas parks un protams mūsu dabas parks "Daugavas loki".
Dabas pieminekļi nozīmē
Kā savrupi stāvoši dabas izveidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, koku alejas, ģeoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas izveidoti retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiskā vērtība mūsu zemē.
Dabas rezervāti skaitās
Cilvēku darbības vēl neskartas vai tikai nedaudz pārveidotas teritorijas, kurās tiek kontrolēta dabisko procesu netraucēta tālākā attīstība, lai varētu aizsargāt un izpētīt retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. Latvijā teritorija skaitās izveidoti četri dabas rezervāti: 1.Moricsalas , 2.Grīņu , 3.Krustkalnu kā arī Teiču rezervāts .
Mikroliegums Latvijā skaitās
Noteikta teritorija, kura ir nozīmēta, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugu vai biotopu aizsardzību ārpus aiz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ja kādas no funkcionālajām veidu zonām to nevar nenodrošināt.
Nacionālie parki tiek apzīmēti
Kā plašu apvidu teritorijas, kurām raksturīgas nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka vēl neaizskartas un mazā veidā pārveidotas ainavas , biotopu sugu daudzveidības, kultūras un vēstures pieminekļu bagātību un kultūrvides īpatnības. Nacionālo parku noteiktais galvenais viņu uzdevums ir dabas aizsardzība un zinātniskās izpētes darbības veids. Latvijā ir noteikti četru veidu nacionālie parki. Un tas ir: 1.Gaujas Nacionālais parks , 2.Ķemeru Nacionālais parks , 3.Slīteres Nacionālais parks kā ari Rāznas Nacionālais parks .
Te mēs piedāvājam noderīgu informāciju, viss,kas saistīts ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu - spiest šeit
Te vēl būs informācija par Latvijas kartogrāfijas sistēmu- spiest šeit
Vēl viens informācijas resurss būs,par tematiku dabas fonds - spiest šeit